Koks kā būvmateriāls: priekšrocības un izaicinājumi
Koksne visā vēstures gaitā ir bijusi viens no galvenajiem būvmateriāliem. Pēdējās desmitgadēs inženierkoksnes izstrādājumi, piemēram, krusteniski līmētā koksne (CLT), līmētā koksne (glulam) un laminētais finierkoks (LVL), ir būtiski paplašinājuši koksnes izmantošanu daudzstāvu dzīvojamās ēkās, komercobjektos un lielās sabiedriskās būvēs.
Kāpēc koksne būvniecībā kļūst arvien populārāka
Koksnei piemīt īpašību kopums, ar kuru spēj konkurēt tikai daži materiāli. Tā ir atjaunojama, tās oglekļa pēda ir mazāka nekā betonam un tēraudam, un attiecībā pret savu svaru tā nodrošina labas konstruktīvās īpašības. Arhitekti arvien biežāk izvēlas koksni arī tās estētisko īpašību dēļ — dabisko faktūru un siltuma sajūtu, ko tā piešķir gan interjeriem, gan eksterjeriem, ir grūti panākt ar citiem materiāliem. Skandināvijā, Baltijas valstīs un Centrāleiropā koka karkasa un masīvkoka konstrukcijas dzīvojamām ēkām līdz astoņiem stāviem jau ir kļuvušas par ierastu risinājumu.
Ugunsdrošības prasības koksnei ēkās
Ugunsdrošība ir visbiežāk apspriestais tehniskais jautājums, kad projektā paredzēta koksnes izmantošana. Ir būtiskas divas atšķirīgas klasifikācijas sistēmas, un to jaukšana var novest pie kļūdām specifikācijās.
Ugunsreakcija raksturo, kā materiāls veicina ugunsgrēka izcelšanos un izplatīšanos. To nosaka saskaņā ar EN 13501-1:2018 un izsaka ar Eiroklasēm: A1, A2, B, C, D, E un F. A1 klase attiecas uz nedegošiem materiāliem, piemēram, minerālvati, betonu un tēraudu. B klase ir augstākā Eiroklase, ko parasti praktiski iespējams sasniegt atklāti eksponētiem koksnes izstrādājumiem ar antipirēnu apstrādi.
Ugunsizturība raksturo, cik ilgi konstruktīvs elements — siena, pārsegums vai sija — ugunsgrēka apstākļos saglabā savu nestspēju vai norobežojošo funkciju. To izsaka ar R, E vai I rādītājiem un laika vērtību, piemēram, REI 60. Ugunsizturība attiecas uz konstrukciju sistēmām, nevis virsmas apdares materiāliem.
Ja būvnormatīvs fasādei vai iekšējai apdarei prasa B-s1,d0 klasi, tas attiecas uz virsmas materiāla ugunsreakcijas klasifikāciju. Ja pārseguma konstrukcijai tiek prasīta REI 60 klase, runa ir par mezgla ugunsizturību un konstruktīvo veiktspēju ugunsgrēka apstākļos.
Kad nepieciešama B-s1,d0 klase?
B-s1,d0 ir augstākā ugunsreakcijas klase, ko praktiski iespējams sasniegt atklāti eksponētai koksnei, saglabājot tās dabisko izskatu. Normatīvi parasti prasa B-s1,d0 vai augstāku klasi ārējam fasādes apšuvumam ēkās, kas ir augstākas par diviem stāviem, iekšējo sienu un griestu apdarei evakuācijas ceļos, kāpņu telpās un gaiteņos, kā arī publiski pieejamās telpās, piemēram, skolās, slimnīcās un pulcēšanās zālēs. Precīzā prasība ir atkarīga no attiecīgās valsts būvnormatīviem, ēkas augstuma, lietošanas veida un cilvēku uzturēšanās rakstura.
A2 klase nepieciešama gadījumos, kad vajadzīgas īpašības, kas ir tuvas nedegošam materiālam, — parasti pamatnēm, dobumu ugunsdrošajiem šķēršļiem vai situācijās, kur to nosaka paaugstināts riska profils. Atklātām dabīgas koksnes virsmām A2 klase parasti nav sasniedzama.
Praktiski apsvērumi arhitektiem un specifikāciju sagatavotājiem
Ja projektā ar ugunsdrošības prasībām paredzēts izmantot koksni, vispirms jāapstiprina nepieciešamā ugunsreakcijas klase saskaņā ar piemērojamo nacionālo būvnormatīvu. Jāpārliecinās, ka izstrādājumam vai apstrādes sistēmai ir spēkā esošs EN 13501-1 klasifikācijas pārskats vai akreditētas institūcijas izdots sertifikāts. Tāpat jāpārbauda, vai sertificētā piemērošanas joma aptver paredzēto koksnes sugu, dēļa biezumu, pamatni, montāžas metodi un gala lietojuma apstākļus. Sertifikāti un klasifikācijas pārskati jāglabā kā daļa no ēkas ugunsdrošības dokumentācijas.
Kopsavilkums
Koksne joprojām ir praktisks un arhitektoniski daudzpusīgs būvmateriāls. Izprotot atšķirību starp ugunsreakciju un ugunsizturību, kā arī zinot, kad nepieciešama B-s1,d0 vai A2 klase, arhitekti un specifikāciju sagatavotāji var izvēlēties koksnes izstrādājumus, kas atbilst normatīvajām prasībām, nezaudējot estētisko kvalitāti un ilgtspējas mērķus.
+372 5695 2333
taavi@solidprotect.eu